Šogad atsevišķos tirgos īpaši pieprasītas ir bijušas šprotes burciņās, skaidro SIA «Unda» valdes priekšsēdētājs Artūrs Babišs, un sola, ka vēsturiskā «Diplomāt» (kopš 1931. gada) zīmola produktus arvien biežāk redzēsim arī Latvija veikalu plauktos

Nedēļas vidū, 3. novembrī, tika izziņoti ikgadējā konkursa «Lielais loms» laureāti. Labāko vidū nominācijā «Gada uzņēmums zivju apstrādē» uzvarētāja laurus plūca mūspuses ražotne – SIA «Unda». Lai arī tradicionālā apbalvošanas ceremonija klātienē šogad atkal izpaliks, tiek solīts, ka stāstus par centīgākajiem zivkopības jomā varēšot lūkot televizoru ekrānos 11. decembrī. Bet jau pirms tam – lai parunātos, piemēram, par pandēmijas nedienām, kā arī attīstības plāniem – uz Enguri devāmies arī mēs – NTZ žurnālisti.

Komandas panākums!

SIA «Unda» šī nav pirmā Zemkopības ministrijas organizētā konkursa balva – iepriekš «Lielā loma» ceremonijā sumināti jau pirms gadiem sešiem, atklāj uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Artūrs Bubišs. Tomēr jebkurā gadījumā tas, ka novērtē viņu darbu, esot patīkami un naudas balvu, kas nākusi kā pārsteigums, plānojot izmantot, lai iepriecinātu darbiniekus. “Tas noteikti nav kāda viena cilvēka panākums, bet gan komandas darbs!” uzsver vadītājs.

Apbalvojums arī nozīmē to, ka par spīti pandēmijai, kas viļņveidīgi jau divu gadu garumā iespaido Latvijas sabiedrību kopumā, kā arī, protams, uzņēmējdarbību, SIA «Unda» ir spējusi ne tikai turpināt darbu, bet arī attīstīties. Vaicājām, kā tas tā izdevies. Pirmkārt, skaidro A. Bubišs, ražošana, atšķirībā varbūt no citām tautsaimniecības nozarēm, nevienā brīdī nav tikusi apturēta. Tāpat, vēl pirms valdība izvirzījusi stingrus noteikumus, jau laikus domājuši par iespējami drošu vidi darbiniekiem – gan sejas maskām, gan dezinfekciju un citiem piesardzības pasākumiem. Ar visu to gan viens mēnesis – maijs – šogad bijis itin saspringts, jo daži darbinieki tomēr sasirguši un vēl pulciņš, kas bijis ciešākā kontaktā, devās pašizolācijā. “Tomēr visu pārējo laiku, var teikt, daudz no pandēmijas neizjutām. Strādājām ļoti aktīvi, un bija, var teikt, pat savi pozitīvie aspekti, jo bija arī papildu pasūtījumi, kas varētu būt saistīts ar to, ka cilvēki papildus iepirka pārtikas krājumus, “ -tā vadītājs. Starp citu, mērķis šobrīd esot kļūt par pilnībā “zaļo uzņēmumu”, kur visiem – aptuveni 150 darbiniekiem – ir sadarbspējīgi sertifikāti, un arī uzņēmuma apmeklētājiem no 15. novembra tāds būs jāuzrāda. Strādājuši, intensīvi runājuši ar cilvēkiem, lai šo soli izskaidrotu, un rezultātā darbinieki bijuši saprotoši – varbūt tikai divi pie savas pārliecības par nevakcinēšanos tā arī noturējušies līdz galam…

Mērķi – lieli un ambīciju pietiek

Tieši attieksme – kā pret darbiniekiem, tā sadarbības partneriem, to skaitā, piemēram, Lauku atbalsta dienestu, ar kura atbalstu pēdējos gados īstenoti vairāki attīstības projekti, ir viena no būtiskajām panākuma atslēgām, uzsver A. Bubišs. Šobrīd nekoncentrējoties tik daudz uz peļņu, cik ilgtermiņa ieguldījumiem – atjaunots blīvēšanas cehs, modernizēts sterilizēšanas process, jau procesā – saules paneļu parks ražotnes pagalmā un tamlīdzīgi. Kopumā gadu iecerēts noslēgt ar izaugsmi vismaz 20% apjomā, bet nākamā gada mērķi un plāni esot vēl ambiciozāki, kas ietver, piemēram, arī jaunas produkcijas palaišanu tirgū.

Daudzējādā ziņā mērķu īstenošana gan būšot cieši saistīta ar darbinieku piesaisti, un A. Bubišs skaidro, kāpēc tā: “Kopš 1907. gada, kad Engurē uzbūvēja zivju konservu fabriku, galvenā ir bijusi šprote, un tā arvien ir galvenais pamatprodukts, ar kuru lepojamies visvairāk. Bet tas ir arī produkts, kura ražošanu nav iespējams automatizēt, – tas ir roku darbs. Mums ir ļoti labi darbinieki, kas zivis kārbiņās blīvē profesionāli un ātri, bet tajā pašā laikā būtiski palielināt darbinieku skaitu pēdējo trīs gadu laikā tā arī nav izdevies.” Līdz ar to šis jautājums arvien ir aktuāls, jo ar vietējo darba spēku, piemēram, tikai engurniekiem, protams, nepietiekot – uzņēmums vedot cilvēkus gan no tuvākās apkārtnes, gan arī izmantojuši iespēju piesaistīt viesstrādniekus, konkrēti – no Vjetnamas. “Arvien aicinām pie mums strādāt -esam drošs un stabils uzņēmums, kas nekad vēsturē nav kavējies ar atalgojumu!” – izmantojot iespeju, atgādina SIA «Unda» vadītājs.

Atkal Latvijas plauktos

Vēl arvien 99% un pat vairāk procentu SIA «Undas» produkcijas ceļo pāri robežām un pat okeāniem – uz Kanādu, Austrāliju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Japānu un tālāk. Pirms tā dēvētās Krievijas krīzes 2014. līdz 2015. gadā, līdzīgi kā citi nozares pārstāvji, arī Engures uzņēmums bija koncentrējies tieši uz šīs valsts tirgu. Tomēr, kad tas pilnībā ražotājiem aizvēries, pateicoties tam, ka uzņēmumam nebija ārēju saistību, kā arī laika gaitā bija uzkrāti “muskuļi”, atšķirībā no daudziem citiem nozarē strādājošajiem, SIA «Unda» spēja to itin labi pārdzīvot. Aktīvi brauca uz izstādēm, stāstīja par savu produkciju, un jau 2019- gadā bija izveidojusies situācija, kad pieprasījums pārsniedzis piedāvājumu, stāsta A. Bubišs.

Produkcijas galvenā izejviela -Baltijas jūrā zvejotā brētliņa, ko iepērk no lielākajiem Latvijas un Igaunijas zvejas uzņēmumiem. “Agrāk uzņēmumam bija pat bijuši četri savi kuģi. Bet laika gaitā nonācām pie atziņas, ka nav iespējams vienlīdz investēt gan zvejā, gan ražošanā – jānovelk tā robeža un jāizvērtē, ko darām vislabāk. Un mūsu gadījumā tā ir zivju apstrāde – pievienojam nozvejotajām zivtiņām papildu vērtību.” Kas būtiski, uzņēmums strādā ar tā sauktajām MSC («Marine Stewardship Council») zivīm. “Būtībā katrai uzņēmuma saražotai kārbiņu var izsekot līdzi, kas un kad to nozvejojis,” skaidro A. Bubišs. Un šī izsekojamība vienlaikus paredz arī to, ka netiek atbalstīta pārzveja, kas īpaši būtiski, domājot par nākotnes resursiem.

Starp citu, šovasar SIA «Unda» noslēgusi jaunu līgumu ar izplatītājiem Baltijas valstīs, un tas nozīmē, ka uzņēmuma produkciju arvien biežāk redzēsim arī Latvijas veikalu plauktos. Vēl kāds šī gada jauninājums, kas iesācies kā eksperiments, – «Piejūras tirdziņā» Engurē uzstādīta arī «Undas» produkcijas mobilā tirgotava. “Cilvēki aivien biežāk bija sākuši interesēties, kur var iegādāties mūsu produkciju,” skaidro uzņēmuma vadītājs. Tā tas, kas vairāk bija paredzēts kā mārketinga un produkcijas popularizēšanas pasākums, beigu galā izrādījies itin veiksmīgs projekts un vieš pamatotu cerību, ka SIA «Unda» produkcija būs arī labi pieprasīta vietējā tirgū. —-

SIA «Unda» atbalsta ilgtspējīgu saimniekošanu un strādā ar tā sauktajām MSC («Marinē Stewardship Council») zivīm – tas nozīmē, ka tā ir zvejota atbildīgi, domājot par jūras resursiem kopumā

MAF Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Avots, Neatkarīgās Tukuma Ziņas, 5.11.2021. Liena Trēde